Kāda dokumentācija ir jāizstrādā būvju nojaukšanai*?

• Ja paredzēta I vai II grupas būves nojaukšana, ja tā nav pieslēgta ārējiem inženiertīkliem (gāzei, vājstrāvas tīkliem, ūdenstīkliem, kanalizācijai, elektrotīkliem) vai tie ir atslēgti, ir nepieciešams paskaidrojuma raksts.

• Ja paredzēta III grupas vai II grupas būves nojaukšana, ja tā ir pieslēgta ārējiem inženiertīkliem (gāzei, vājstrāvas tīkliem, ūdenstīkliem, kanalizācijai, elektrotīkliem) ir nepieciešams būvprojekts.

Pēc būves nojaukšanas un teritorijas sakārtošanas būves nojaukšanas faktu apliecina būvvaldes izsniegta izziņa par būves neesību.

*Būves nojaukšana — būvdarbi, kuru rezultātā būve beidz pastāvēt.

Kā tiek iedalītas būves?

“Vispārīgo būvnoteikumu” 1.pielikumā ir noteikts “Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam”. Būves sadala trijās grupās:

• I grupas būves. Visvienkāršākās būves – piemēram, atsevišķas rūpnieciski izgatavotas vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2; vienstāva ēkas, arī nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2.

• II grupas būves. Vidējas sarežģītības būves – piemēram, savrupmājas, daudzdzīvokļu mājas līdz pieciem stāviem, sabiedriskās būves, ražošanas būves ar kopējo platību līdz 1000 m2.

• III grupas būves. Paaugstinātas sarežģītības būves – būves, kurās vienlaikus var uzturēties vairāk nekā 100 cilvēku, lielas ražošanas un noliktavu būves, lieli infrastruktūras objekti.

Kur vērsties, ja ir vēlme nojaukt būvi?

Būves nojaukšanas kārtību reglamentē šādi normatīvie akti: Būvniecības likums, Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un MK noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”.

Būvju nojaukšanas jautājumi ir attiecīgās administratīvās teritorijas būvvaldes kompetencē. Tādēļ, lai risinātu jautājumu par avārijas, sliktā stāvoklī esošas vai nepabeigtas būves nojaukšanu, īpašniekam ir jāvēršas tās pašvaldības būvvaldē, kuras administratīvajā teritorijā konkrētā būve atrodas.